Angļu runa latviešu burtiem

Tas ir galējais variants - ja persona nepietiekami vai pat nemaz nezina angļu valodu, tās runu var uzrakstīt latviski, izmantojot latviešu valodai raksturīgās diakritiskās zīmes. Tādos gadījumos runa ir par angļu teksta transliterēšanu, izmantojot latviešu alfabētu.

Nereti šķiet, ka tas ir vieglākais un optimālākais risinājums - transliterējam runu, norunājam to un tad jau domājam par angļu valodas minimuma iegūšanu. Tomēr šādam risinājumam ir viena vērā ņemama problēma - ļoti cieta un paredzama angļu valodas izruna. Šādas izrunas spilgts piemērs ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzstāšanās(*) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālajā asamblejā:
http://www.youtube.com/watch?v=aouIUThyJ8U

Angļu un latviešu valodai ir atšķirīga skaņu rinda. Lai gan netrūkst skaņu, kas ir labi atveidojamas ar latviešu valodas izrunu, tomēr būs arī tādas, kur latviešu valoda piedāvās tikai vienu no divām izvēlēm [s] vai [z]. Kur problēma? Šīs divas skaņas nespēj kompensēt vismaz piecas dažādas skaņas angļu valodā. Īpašas galvassāpes sagādās burtu kombinācija "th", kur angļu valodas dabiskākam skanējumam vajdzētu izmantot vismaz trīs atšķirīgas skaņas. Latvijās transliterācijās tas praktiski vienmēr būs [z].
Problēmas komunikatīvais aspekts šajā gadījumā atšķirsies no saprašanas vai nesaprašanas. Angliskais teksts būs viegli saprotams, tomēr izruna bez variācijām signalizē, ka runātājs nepietiekamu vērību līdz šim pievērsis angļu valodas saziņai. Tā kā angļu valoda ir kļuvusi par vispārēju saziņas valodu starp dažādām valodām un kultūrām, šis aspekts ir vērā ņemams mīnuss. Jāpiebilst, ka pat personai ar "sliktām" angļu valodas zināšanām būs vērojamas skaņu variācijas; toties tās nepiemitīs personai, kas šo valodu nezina un izmanto transliterētu tekstu.

* taisnības labad jānorāda, ka oficiāli nav izskanējusi informācija par transliterēta teksta izmantošanu; tā vietā plašāka publika parasti vienkāršoti izsakās par "sliktām" valodas zināšanām. Tomēr šī uzstāšanās, specifiska intonācijas un izrunas kontūra dēļ, spilgti raksturo apskatāmo problēmu.

Vai transliterācijām nē?

Komunikācijas stratēģijās kategoriska nostāja reti attaisnojas. Noteikti nevar teikt "nē" transliterācijām. Tās nākas lietot arī cilvēkam ar izcilu valodas izjūtu un prasmi un lielisku spēju atveidot svešas valodas fonētiku. Tipisks gadījums, kur reti var atteikties no transliterācijas ar personu vārdi un uzvārdi, jo īpaši tādi, kas nāk no runātajam ļoti eksotiskām valodām; tāpat transliterācija gandrīz vienmēr jālieto, kad tiek adresēta persona, kuras vārda "dabiskā" rakstība ir svešā alfabētā (tostarp kirilica un grieķu alfabēts eiropā), ivrita rakstība, arābu kursīvs un tam līdzīgi. Nav pamata neveikt šo personu vārdu atveidi latviskā transliterācijā, bet izmantot angļu vai franču valodas variantu; tādā gadījumā notiks personas vārda/uzvārda atveides dubulta izkropļošana.