Runāt no galvas

Šeit runa par gadījumiem, kad persona pieņem lēmumu "runāt no galvas", neizmantojot atspaidam rakstītu tekstu. Visbiežāk tā rīkojas, lai nodrošinātu tiešāku kontaktu ar auditoriju vai intervētāju, kā arī, lai runai piešķirtu "dabiskumu". Tomēr jāsaka, šie apsvērumi nereti ir kļūdaini. Labi zināms princips, ka visdabiskākā runa ir tā, kas ir visartistiskāk sagatavota; arī tā dēvētās eksprompta runas patiesībā labs runātājs ir vismaz daļēji sagatavojis iepriekš vai pat iznēsājis gadiem.

Lēmums runāt no galvas nereti var izrādīties milzīgs lāča pakalpojums pašam runātājam. Spēja lietot angļu valodu profesionālajā darbā, palīdzēt bērniem ar mājas darbiem un uzturēt komunikāciju uzņēmuma vadības sēdēs vai šaurās diskusiju grupās, neliecina par spēju "runāt no galvas" prasīgās komunikācijas situācijās.

Šādas prasīgās komunikāciju situācijas ir uzstāšanās medijiem, intervijas, publiskas uzstāšanās, ceremoniālās runas un līdzīgi. "Runāt no galvas" tādos gadījumos visbiežāk var tikai pēc rūpīgas sagatavošanas un repetīcijas sesijām, turklāt šāda runa ir īpašā veidā jāstrukturē un struktūra - jāmemorizē. Nereti var nākties izmantot specifiskus mnemonikas paņēmienus - saistīt runas struktūru ar telpas stukrūtu, kurā notiks uzstāšanās vai ar sagaidāmajiem diskusijas dalībniekiem.

Savulaik Finanšu ministra Ata Slaktera uzstāšanās telekanāla "Bloomberg" intervijā, rezultējās ar skaļu rezonansi un ievērojamu kaitējumu politiķa tēlam.
http://www.youtube.com/watch?v=mhyJW65h-BU

par spīti skaļajām publikas replikām, nevar noliegt, ka ministram piemita diezgan liela angliskā teksta un struktūru daudzveidība; runā vērojami fiksētie vārdu savienojumi, kas atbilst starptautiskās angļu valodas tradīcijai. Citiem vārdiem sakot - šķiet, ka ministrs varēja patstāvīgi strādāt ar tekstiem angļu valodā un piedalīties diskusijās, kas notika angļu valodā. Protams, spriest par niansēm šādā veidā nav iespējams.

Taču angļu valodas zināšanas darba līmenī (working English) ir jānošķir no uzstāšanās kontaktsituācijas. Runas radīšana dzimtajā valodā un ne-dzimtajā valodā (non-native speech production) ievērojami atšķiras. Zinātne nosliecas domāt, ka šajos gadījumos ir pat zināmas atšķirības smadzeņu darbībā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ personas, kurām angļu valoda nav dzimtā, nevar kontaktsituācijās angļu valodā rīkoties pēc tiem pašiem principiem, kā rīkotos dzimtajā valodā.

Cits piemērs kaitējumam personas publiskajam tēlam, ko radījusi neveikla uzstāšanās angļu valodā ir ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde žurnālistiem. Jāpiebilst, ka ir vērā ņemamas atšķirības starp angļu valodas lietojumu ministram Atim Slakterim un ministram Artim Kamparam. Tomēr saprotams, ka publiskajā telpā šīm niansēm un to iemesliem nav vietas. Tur tiek vērtēts rezultāts:
http://www.youtube.com/watch?v=gUzMACi3qc0

Būtībā uzstāšanās kultūra kopumā pazīst vien divus pamatgadījumus - runāt, izmantojot rakstītu dokumentu; runāt bez tā. Tomēr šiem gadījumiem ir arī apakšgadījumi, kas vieš zināmas atšķirības. Piemēram, uzstāšanās var notikt, lasot visu pilnībā no manuskripta, izmantojot "špikera mašīnu" jeb titru iekārtu vai, lasot no priekšā teikšanas kartiņām. Detalizētāk šie gadījumi tiek apskatīti attiecīgajās mājas lapas sadaļās angļu valodā.